SIA „Latvija Statoil”, AS „Latvijas Valsts meži” un raidījums„Vides fakti” šā gada 10. maijā organizētajā pavasara talkā piedalījušies vairāk kā 400 cilvēku. Talkas laikā Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē nospodrinātas četras Latvijas pērles - vērtīgi kultūrvēstures un dabas apskates objekti.

Tradīcija, kad uzņēmuma darbinieki „Spodrības mēneša” ietvaros brīvprātīgi kopā ar savām ģimenēm visā Latvijā sakopj sabiedriskus objektus, aizsākās pērn. Šogad „Latvija Statoil” iniciatīvai organizēt lielāko talku valstī pievienojusies arī AS „Latvijas Valsts meži”, kas plānoja, koordinēja un vadīja darbu objektos, un „Vides fakti”, kas talkas norisi atspoguļos televīzijā.

Pērles nosaukums

Pērles atrašanās vieta

Talcinieku skaits*

Paveiktie darbi

Citi fakti par talkas norisi

Gārsenes pils parks

Jēkabpils rajona Gārsene, Zemgale

100, t.sk. uzņ. „Inspekta”, kas ir „Latvija Statoil” sad.partn., darbinieki

Uzcelti divi tiltiņi, ierīkota jauna taka un uzstādīta takas zīme, sakopta Ievu taka, uzcelta nojume galdiņam Paradīzes ielejā. Cirsti krūmi, mizoti tiltiņu balstu koki, krāsoti dēļi

Gārsene ir ļoti tīrs pagasts. Ar atradumiem talcinieki lepoties nevar – vien vecs spainis, dzeloņdrātis un dažas plastmasas pudeles.

Užavas dabas liegumā

23 km no Ventspils, Ziemeļkurzeme

108, no tiem ap 35 bērni

Kāpās savākti atkritumi vairāku km garumā. Pirmie 250 atkritumu maisi bija pilni jau pirmajos kilometros.

Interesantākie atradumi:

- divu zviedru jauniešu mīlestības zvērests, kas palaists gaisā ar balonu, tad iekritis jūrā. Atradējs to nosūtīs uz zvērestam pievienoto adresi;

- vairākus gadu desmitus veca telefonu grāmata;

- dzintars, „laimes” akmentiņi ar caurumiņiem. 

Aizvīķu meža parks

Liepājas rajons, Dienvidkurzeme

75, no tiem ap 15 bērni

Izveidota jauna taka, atbrīvojot to arī no koku saknēm, pilskalns attīrīts no krūmiem, tos arī salasot un nodedzinot

 

Ūdenskrātuve „Karogi”

Limbažu rajons, Vidzeme

80, no tiem ap 20 bērni

Sakopti ūdenskrātuves krasti, ar galdiem un krēsliem labiekārtotas atpūtas vietas, no atkritumiem attīstīta apkārtne

Apvidus bagāts ar alām, kas ļāva talciniekiem just papildus gandarījumu par darbu īpašā vidē  

*Skaits bez koordinatoriem u.c. palīgspēkiem, kas atbalstīja talkas norisi

 

„Šī talka ir veikusi virkni misiju,” uzskata Sandis Šteins, SIA „Latvija Statoil” izpilddirektora v.i. „Mūsu uzņēmuma izaicinājums ir radīt piemēru. Tas nozīmē – censties spert kaut mazu, bet solīti uz priekšu. Šīs ikgadējās talkas laikā sakopjam ar mūsu uzņēmumu vai tā darbiniekiem pilnīgi nesaistītus objektus. Mēs 100% strādājam sabiedrības labā. Un darbinieki ik gadu izsaka vēlmi tradīciju turpināt, jo izjūt lielu gandarījumu, kādu var just, tikai dodot. Visbeidzot - tiem, kas paši reiz strādājuši sabiedriskos objektos, veidojas savādāka attieksme pret gružošanu. Un mūsu vidū bija daudz bērnu, kas jau tagad zina, ka savai valstij ir arī jādod, nevis tikai jāprasa no tās, kā arī, ka dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma objektiem ir ne tikai mūs jāizklaidē, bet tie ir arī saudzējami. Jau pēc dažiem gadiem mēs varēsim izveidot karti ar objektiem, kuros esam strādājuši tāpēc vien, lai Latvija kļūtu aizvien sakoptāka.” Talkas „Latvija Statoil” degvielas uzpildes staciju darbu neietekmēs.

Īpašs paldies jāteic arī pavāriem, kas spēja remdēt pēc darba izsalkušos talciniekus.

Uzziņai par spodrināmajām Latvijas pērlēm

Zemgales pērle - Gārsenes pils

Gārsenes pils pašā Lietuvas pierobežā celta 1856. – 1860.g. neogotiskā stilā un ir Gārsenes pagasta lielākais lepnums. Pagasta vēsture cieši saistās ar baronu Boninghauzenu – Budbergu dzimtas 11 paaudžu saimniekošanu Gārsenē.

Pilij ir savs muzejs un divas tūrisma takas, kas izveidotas Dienvidsusējas upes senlejas krastos. “Zaļā” taka nepilnu divus stundu laikā aizvedīs pie Tējas kalniņa – baronu ģimenes atpūtas vietas netālu no Gārsenes ūdens dzirnavām, izvadīs pa ošu aleju ar dainu akmeni, parādīs Trejmeitiņas, altārakmeni un Mīlestības saliņu. Līkumotā un stāvā taka apmeklētājus aizved līdz lielajam Lutausim, no kura netālu izveidotas vairākas atpūtas vietas.

Otra taka aizvedīs uz Gārsenes baznīcu, kas celta kā pēdējā pils barona Leonarda pateicības dāvana viņa agri mirušajai sievai Ģertrūdei. Baznīcai īpašu krāšņumu piešķir tās iekšējā koka apdare.

 http://www.pilis.lv

Ziemeļkurzemes pērle – jūras piekraste Užavas dabas liegumā

Plašā, oļu tuksnesim līdzīgā pelēko kāpu ainava ir tik neparasta, ka pārsteidz katru, kas to redz pirmo reizi. Užavas dabas liegums izveidots, lai saglabātu īpaši aizsargājamo sugu atradnes un īpaši aizsargājamos jūras piekrastes augus.

Lieguma teritorijā sastopami ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā reti augi, ainaviski unikālas un cilvēku maz skartas pelēkās kāpas, kā arī jūrmalas kāpas, ko klāj vecas priežu audzes.

Uz dienvidiem no Užavas bākas atrodas Latvijā lielākā āķveida kāpa. Starp āķveida kāpu un jūru izveidojusies tuksnesim līdzīga ainava – atklāta kāpa ar nelieliem augāja pauguriņiem un saliņām. Šīs kāpas pieder savdabīgajām pelēkajām kāpām, kas radušās, vējiem nopūšot smiltis un atstājot granti un oļus.

 

1

Užavas dabas liegums

http://www.uzava.lv

Dienvidkurzemes pērle – Aizvīķu meža parks

19. gadsimta septiņdesmitajos gados Aizvīķu muižas barons fon Korfs pauguraino, muižas tuvumā esošo zemi apsēja ar priežu un egļu mežu. Pēc tam šajā ap 40 ha lielajā platībā ierīkoja pastaigu celiņus. 1879. gada rudenī, kad jaunais meža sējums jau deva cerīgus rezultātus, tika atklāta arī Aizvīķu pagasta skola. Tās pirmais skolotājs Kārlis Kiršteins, būdams liels dabas entuziasts, kopā ar skolēniem jaunajā mežā gar pastaigu celiņu malām iestādīja dažādu sugu kokus. Tas bija sākums alejām, kuras vēl daļēji saglabājušās līdz mūsdienām.

1969.gada ziemā, kad Kurzemē turpinājās 1967. gada viesuļvētrā izpostīto mežu sakopšana, tā nepagāja secen arī 247. meža kvartālam, kā tolaik meža kartēs bija apzīmēts parks. Kad salauztie un izgāztie koki bija izvākti, Aizvīķu apgaitas mežsargs Egons Ķeružis pēc pašiniciatīvas sabiedriskā kārtā uzsāka parkā ieaugušā pameža izciršanu.

1992. gadā, aizejot pensijā, E. Ķeružis turpināja pilnveidot parku un izvietoja tajā paša darinātus kokgriezumus, tā pieminot aizvīķniekus un atzīmējot parkā esošās kultūrvēsturiskās vietas - Tumšo gaņģi, Pēdakmeni, Raganas soda vietu un Raganas peļķi, Spoku kalnu, 18. gs. kapsētu. Tika izveidota piemiņas vieta 2. pasaules kara laika notikumiem Kurzemes katlā un Aizvīķos, kā arī Zaļā klase ar cerību veikt bērnu izglītošanu zaļās domāšanas veicināšanai.          

Tagad par Aizvīķu parka attīstību rūpējas biedrība „Aizvīķu parks”, kas dibināta ar „Latvijas Valsts meži” atbalstu. Darbs tiek turpināts, ievērojot 19. gs. parka ierīkotāju idejas un saglabājot 20. un 21. gs brīvmākslinieciskās koktēlniecības mantojumu un papildinot to ar laikmetīgiem un vēsturiski vērtīgiem civilizācijas kultūras apliecinājumiem.

http://www.mammadaba.lv

Vidzemes pērle - ūdenskrātuve „Karogi”

Ūdenskrātuve „Karogi” savulaik veidota kā atpūtas objekts tūristiem. Tā atrodas ainaviska meža malā Karogupītes ielejā ar 400 miljonu gadu veciem devona smilšakmeņu atsegumiem, kur vērojami mūsdienu ģeoloģiskie procesi.

Netālu no ūdenskrātuves - Salacas kreisās pietekas Karogupītes labajā krastā, atrodas „Karogu” alas.

Blakus talkas vietai atrodas viena no garākajām (24 m) Salacas alām - Vīksnu ala. Tās grīdas laukums ir 41 m2. Ala izveidojusies ap 5 m augstā dzeltena smilšakmens iezī. Uzskata, ka ala radusies tikai 20. gs. 2. pusē avota iztekas vietā. Alai ir divi - 8 un 4,4 m gari, sānzari.

Nedaudz virs Vīksnu alas 12 m augstajā upes krastā ir otra ala ar trīs ejām, kuru kopējais garums sasniedz ap 20 m. Lejpus Vīksnu alai zem ūdens atsedzas dolomīts.

 

1

Ūdens krātuve ,,Karogi"

http://www.vietas.lv

Sīkāka informācija:Margrieta Akmens,SIA „Latvija Statoil” sabiedrisko attiecību konsultante.Tālr. 29 188 230, e-pasts: margrieta.akmens@gmail.com